A R H A J S
Arhajs ir Zemes senākā un garākā ēra, kas ilga aptuveni 4 līdz 2,5 miljardiem gadu atpakaļ. Arhaja ieži mūsdienās ir metamorfizēti (tādi, kuri pārveidojas tikai ļoti augstā temperatūrā), tam raksturīgi gneisi, migmatīti, marmori, kristāliskie slānekļi. Tieši arhajā atrastas senākās liecības par dzīvību, datētas ap 3,4—3,6 miljardu gadu vecos iežos, tās ir baktēriju (vienšūnu organismi) un stromatolītu atliekas. Pirmā dzīvība eksistējusi ļoti ekstrēmos apstākļos, jo tajā laikā uz Zemes bija ļoti zems pH līmenis(skābs okeāna ūdens).
ARHAJA ĒRAS GALVENIE NOTIKUMI:
- Sacietējot sāk veidoties Zemes garoza;
- Veidojas Platformas un plātnes;
- Veidojas Pirmsatmosfēra un hidrosfēra;
- Rodas Baktērijas jeb vienšūnu organismi;
PAR LATVIJU
Latvija Arhaja ērā atrodas teritorijā, kas mūsdienās ir starp Āfriku un Antarktīdu.