D E V O N S

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 50 miljonus gadu. Devona perioda nogulumi veidojās Kaledonijas krokošanās cikla beigās, kad notika plašu Zemes garozas rajonu celšanās. Ar to ir saistīta biezu terigēno nogulumu, t.s. seno sarkano smilšakmeņu slāņkopu veidošanās. Vidējā un sevišķi vēlajā devonā ģeosinklināļu apgabalos un platformās norisinājās galvenokārt Zemes garozas grimšanas procesi. Epikontinentālās jūras klāja lielu Austrumeiropas un Ziemeļamerikas, Austrālijas u.c. platformu daļu. Devonā raksturīga arī vulkānisma aktivizācija atsevišķos ģeosinklināļu rajonos.

DEVONA PERIODA GALVENIE NOTIKUMI:

Devons saukts arī par zivju laikmetu, daudz zivju;
No zivīm rodas abinieki, kuri izplatās uz sauszemes;
Rodas lielkontinents Laurāzija - Eiropa, Ziemeļamerika un Grenlande;
Rodas milzīgas kalnu grēdas (mūsdienu Apalači, Skandināvijas kalni);
Veidojas pirmie tuksneši (karsts klimats);
Rodas paparžveidīgie augi (augi ar sporām);
Jūrās maksimāla zivju izplatība (pēc Devona tik daudz zivju vairs nav bijis).