K A R B O N S 

Karbons ir piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu. Tā nosaukums cēlies no akmeņogļu nosaukuma. Tādēļ šo periodu sauc arī par akmeņogļu periodu. Sakarā ar sauszemes augu savairošanos skābekļa uzkrāšanās atmosfērā izraisīja Karū ledus laikmetu, ledāji pārklāja Pangejas superkontinenta dienviddaļu. Skābekļa līmenis atmosfērā sastādīja 35%. Šāds augsts rādītājs ir izskaidrojams ar to, ka atmirušie koki nevarēja pilnībā sadalīties, ogleklim izdaloties atmosfērā CO₂ veidā, bet nogulsnējās purvainā apvidū, pārtopot akmeņogļu iegulās.

KARBONA PERIODA GALVENIE NOTIKUMI:

• Karsts un mitrs klimats, daudz purvu;
• Daudz milžu kokpaparžu, kosu, staipekņu;
• Rodas rāpuļi;
• Sauszeme sakopota divos lielos kontinentos, kas tuvojas viens otram - kustība izraisīja kalnu un vulkānu veidošanos;
• Gondvanu pārklāja ledāji, bet Z-puslodē aug tropiskie augi;
• Daudz abinieku, paparžaugu;
• Izveidojās lielas akmeņogļu iegulas (trūdot augiem, izveidojot kūdru), saukts par "akmeņogļu laikmetu";
  
• Vairākas reizes notika jūru regresija, kā arī vulkāniska darbība.
  
• Tagadējās Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas līdzenumus klāja plaši augiem noklāti purvi.

PAR LATVIJU

Latvija atrodas mūsdienu Ēģiptes teritorijā.