O  R  D  O  V  I  K  S

Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 50 miljonus gadu. Ordovika nogulumus izdalīja un aprakstīja britu ģeologs Roderiks Mērčisons. 1960. gadā pēc Starptautiskā ģeoloģiskā kongresa 21. sesijas lēmuma ordoviks tika izdalīts atsevišķā sistēmā. Līdz tam daudzās valstīs ordoviks tika uzskatīts par silūra sistēmas apakšējo nodalījumu. Periods nosaukts Velsā dzīvojošas seno ordoviku cilts vārdā (ieteica angļu ģeologs Čarlzs Lapvorts). Salīdzinājumā ar kembriju organiskā pasaule ordovika periodā bija būtiski daudzveidīgāka. Augu pasaulē dominēja aļģes, tai skaitā arī zaļaļģes.

ORDOVIKA PERIODA GALVENIE NOTIKUMI:

• Daudz jūras;
• Jūrās ir daudz ūdensaugu, galvkāju (astoņkāji, kalmāri);
• Rodas pirmās zivis;
• Parādās pirmie mugurkaulinieki, tos pārstāvēja pirmie teledonti;
• Augu pasaulē ir daudz aļģes (arī zaļaļģes).

PAR LATVIJU

Latvijas atrodas zem ūdens.