P E R M S 

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā. Tas ilga apmēram 47 miljonus gadu. Tam dots Permas (Krievijā pie Urāliem) nosaukums, kur pirmoreiz tika pētīti šī perioda ieži. Šis periods beidzās ar perma-triasa sugu izmiršanu. Vairāku kontinentālo plātņu savstarpējās sadursmes dēļ izveidojās superkontinetns Pangeja. Ģeosinklinālie apgabali stipri sašaurinājās, kā rezultātā mazinājās jūru izplatība.

PERMA PERIODA GALVENIE NOTIKUMI:

• Izplatās daudz seno rāpuļu;
• Rodas kailsēkļi;
• Izzuda  četrstarainie koraļļi, vairākums jūrasliliju, akantodes, blastoīdi, senspārņi u.c.
  
• Dominēja gliemju fauna, pleckāji, ķīļlapji u.c.
• Sākās aktīvi kalnu veidošanās procesi;
• Sibīrijai saduroties ar Laurāziju veidojas Urālu kalni, Z-Amerikā - Apalači;
• Rodas viens superkontinents - Pangeja;
• Zemes vēsturē notikusi vislielākā dzīvības izmiršana (perioda beigās izmirst 90% dzīvības).

PAR LATVIJU

Latvijas teritorija perma periodā atradās Pangejas ziemeļu daļā, to daļēji klāja ūdens.